B1 vitamīns – tiamīns

Enerģija

B1 vitamīns pieder pie B1–B12 grupas, ko kopā saucam par B-kompleksu. Ieteicams uzņemt visus šīs grupas vitamīnus. Bet kā rīkoties, ja mums vajadzīgs tikai viens no tiem?

B vitamīnu grupu 1912. gadā atklāja Kazimirs Funk, kurš ieviesa terminu „vitamīns”, ko mēs šodien tik bieži lietojam. B1 – tiamīns (vai arī aneurīns) – ir ūdenī šķīstošs un jutīgs pret siltumu. Tas uztur skābekļa līmeni asinīs un ir svarīgs ogļhidrātu vielmaiņai. Vienlaikus tas veicina nervu sistēmas pareizu darbību, uzsver un atbalsta sirds veselību. Tam ir arī ļoti labvēlīga ietekme cīņā pret nogurumu.

Tā palielinātu devu ieteicams lietot nikotīna, arsēna vai svina saindēšanās gadījumā. Ja domājat, ka šāda saindēšanās jums nav iespējama, tad tā daudzuma samazinājums var rasties, ja bieži lietojat kafiju vai tēju. Abas šīs dzērienas satur tanīnu, kas ir atbildīgs par B1 uzsūkšanos mūsu organismā. Tiamīns – B1 cilvēka organismā var uzkrāties apmēram 30 mg apjomā, kas mums pietiek 4–10 dienām, tāpēc mums tas jāuzņem ar pārtiku.

B1 nelielā daudzumā ir sastopams gandrīz katrā augu vai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktā. Ja vēlamies to uzņemt ar pārtiku, visvairāk B1 vitamīna satur: pilngraudu labība, rīsi, gaļa un zivis. To var atrast arī raugā, nelobītā rīsā, pākšaugos, kartupeļos un olās. No augļiem tas ir sastopams vīnogās un plūmēs.

B1 vitamīna trūkums izpaužas kā muskuļu sāpes, nogurums un apetītes trūkums (minētie simptomi ir beriberi slimības pazīmes, ko izraisa B1 vitamīna trūkums). Mūsu valstī beriberi slimība ir salīdzinoši reta.

Ieteicamā B1 vitamīna dienas deva ir aptuveni 1,5 mg vīriešiem un 1,1 mg sievietēm (1,5 mg grūtniecēm). Lielas fiziskas slodzes vai stresa gadījumā tiamīna patēriņš organismā palielinās. Vitamīna B pārdozēšana ir ļoti maz ticama, jo tas ir ūdenī šķīstošs un tiek izdalīts ar urīnu.

B1 kā uztura bagātinātāju vajadzētu apsvērt cilvēkiem, kuri ilgstoši veic smagu fizisku darbu, vai arī tiem, kuri cieš no noguruma un nepārejošas enerģijas trūkuma sajūtas. Par B1 vitamīna iekļaušanu savā ikdienas rutīnā vajadzētu padomāt cilvēkiem, kuriem ir nelīdzsvarots uzturs, kuri ilgstoši ēd vienveidīgi, vai sportistiem.

Kopīgojiet rakstu ar saviem paziņām

• 2 min. lasīšana

Līdzīgi raksti

Enerģija

Labāka koncentrēšanās spēja un labāka atmiņa? Izvēlieties B12 vitamīnu!

B12 vitamīns ir (ķīmiskā ziņā) viskomplicētākais vitamīns; tas satur kobaltu, kas ir būtisks tā darbībai. Tas, kas pazīstams arī kā cianokobalamīns, ir nepieciešams organisma pareizai darbībai, un mūsu ķermenim tas ir vajadzīgs katru dienu. Lai gan mums tas nepieciešams tikai nelielos daudzumos, tā nozīme sarkano asins šūnu veidošanā un vielmaiņā ir milzīga. Dažādi pētījumi liecina, ka tas labvēlīgi ietekmē mūsu garastāvokli, atmiņu un veicina smadzeņu darbību. B12 vitamīns ir nepieciešams, lai uzturētu nervu sistēmas pareizu darbību, kā arī olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku vielmaiņu. Atšķirībā no citiem vitamīniem B12 dabā tiek sintezēts tikai ar dzīvnieku gremošanas sistēmā esošo baktēriju palīdzību. Tāpēc mēs to iegūstam galvenokārt no dzīvnieku izcelsmes produktiem, piemēram, gaļas un piena produktiem. Tā īpašā nozīme slēpjas arī spējā uzkrāties aknās uz ilgu laiku, taču tā trūkums apdraud ne tikai vegānus un vecākus cilvēkus. B12 trūkums neizpaužas uzreiz (tas parādās tikai pēc 1 gada). Nogurums ir pirmais šī vitamīna deficīta simptoms. Hronisks nogurums, atmiņas problēmas, tirpšana ekstremitātēs vai depresija var būt neuzkrītoši brīdinājuma signāli. Tā kā B12 vitamīns ir būtisks mielīna — nervu šķiedru aizsargapvalka — veidošanai, tā trūkums var izraisīt neiroloģiskas problēmas, piemēram, nejutīgumu un līdzsvara traucējumus. Ja šo deficītu neārstē, tas var izraisīt nopietnus neiroloģiskus traucējumus un anēmiju; turklāt deficīts izpaužas arī kā dažādas hematoloģiskas un psihiatriskas pazīmes (tostarp apmulsumu un dezorientāciju, atrofiju, garastāvokļa un uzvedības izmaiņas, psihozes un kognitīvās problēmas, koncentrēšanās spēju zudumu, bezmiegu un inkontinenci). Agrāk perniciozā anēmija (asins trūkums) bija neārstējama. 1926. gadā divi ārsti atklāja, ka neapstrādātas aknas lietošana uzturā spēj mazināt šos simptomus — nogurumu, atmiņas zudumu un nervu bojājumus. Divus gadu desmitus vēlāk izdevās izdalīt vielu, kas bija atbildīga par šo iedarbību, un tā bija B12 vitamīns.

Enerģija

5 vitamīni, kurus rudenim sākoties vajadzētu iekļaut savā ikdienas režīmā. Vai arī jūs tos lietojat?

Rīti kļūst aukstāki, dienas neizbēgami kļūst īsākas, un rīta migla mums atgādina, ka vasara ir galīgi nodevusi stafeti rudenim. Tomēr līdz ar biezajiem džemperiem un tasi karstas tējas pienāk arī laiks, kad mūsu organisms tiek pakļauts izturības pārbaudījumam. Aukstāks laiks, pārpildītas telpas un dabiskās saules trūkums rada ideālus apstākļus gan sezonas nogurumam, gan nevēlamiem mikrobiem.

Akcija

Vitamin B1 Thiamine

100 mg | 60

5,59 € 7,99 €

-30%

Účinky

Energy Metabolism SupportNervous System HealthCardiovascular Health SupportOptimal Absorption and EfficacyConnection of Science and Nature

Enerģija

Pirmais no vitamīniem – B1

Varbūt tas ir izdegums... tas ir mūsdienīgs apraksts par stāvokli, kad jūtamies citādi. Kad kafija, ko mēs tik ļoti mīlējām, vairs nedarbojas un pēcpusdienā mūs pārņem nepanesams nogurums, kad vakarā mums vairs nav spēka ne uz ko – ne uz sportu, ne uz draugiem. Un jau vispār ne uz nākamo darba dienu. Uztura speciāliste, izvērtējot mūsu ēdienkarti, šo stāvokli raksturotu šādi: „Tev ir tiamīna (B1) trūkums, kas ir nepieciešams nervu sistēmas pareizai darbībai un pārtikas pārvēršanai enerģijā. Tavs uzturs ir pilns ar apstrādātiem ogļhidrātiem, bet tajā gandrīz nav B1. Un, ja organismā trūkst tiamīna, tu vari just nogurumu, aizmāršību, aizkaitināmību un pat trauksmi. Un kofeīns? Tas organismā esošo tiamīnu izsūc vēl vairāk!“ Mums noteikti nebūtu ienācis prātā, ka šo stāvokli var izraisīt „banāla lieta“. Galu galā daudzi no mums nepievēršam uzmanību tiamīnam – atzīstu, ka tā bija arī manā gadījumā. Šo pirmo no 1912. gadā atklātajiem vitamīniem poļu bioķīmiķis Funk nosauca par „vita“ (dzīvei nepieciešams) un „amīnu“ (vielas, kas satur slāpekli). Kopš tā laika tam ir bijuši vairāki nosaukumi, piemēram, aneurīns, un jau 25 gadus mēs to saucam par tiamīnu. Tas ir neaizvietojams, tātad to nevar sintēzēt, un tas ir jāuzņem ar uzturu. Skan gandrīz biedējoši, ka bez tā mēs neizdzīvotu ilgāk par pāris dienām, vislabākajā gadījumā – nedēļām. Tas ir tāpēc, ka organisms nespēj to uzkrāt ilgākam laikam, un ir nepieciešams nodrošināt tā regulāru uzņemšanu, jo tas ir neaizstājams organisma pareizai darbībai. Turpretim tā pietiekams daudzums palīdz uzlabot koncentrēšanās spējas un atmiņu. 