Ļaujieties izstarot gaismu kopā ar B2

Pirmais no vitamīniem – B1

Varbūt tas ir izdegums... tas ir mūsdienīgs apraksts par stāvokli, kad jūtamies citādi. Kad kafija, ko mēs tik ļoti mīlējām, vairs nedarbojas un pēcpusdienā mūs pārņem nepanesams nogurums, kad vakarā mums vairs nav spēka ne uz ko – ne uz sportu, ne uz draugiem. Un jau vispār ne uz nākamo darba dienu. Uztura speciāliste, izvērtējot mūsu ēdienkarti, šo stāvokli raksturotu šādi: „Tev ir tiamīna (B1) trūkums, kas ir nepieciešams nervu sistēmas pareizai darbībai un pārtikas pārvēršanai enerģijā. Tavs uzturs ir pilns ar apstrādātiem ogļhidrātiem, bet tajā gandrīz nav B1. Un, ja organismā trūkst tiamīna, tu vari just nogurumu, aizmāršību, aizkaitināmību un pat trauksmi. Un kofeīns? Tas organismā esošo tiamīnu izsūc vēl vairāk!“ Mums noteikti nebūtu ienācis prātā, ka šo stāvokli var izraisīt „banāla lieta“. Galu galā daudzi no mums nepievēršam uzmanību tiamīnam – atzīstu, ka tā bija arī manā gadījumā. Šo pirmo no 1912. gadā atklātajiem vitamīniem poļu bioķīmiķis Funk nosauca par „vita“ (dzīvei nepieciešams) un „amīnu“ (vielas, kas satur slāpekli). Kopš tā laika tam ir bijuši vairāki nosaukumi, piemēram, aneurīns, un jau 25 gadus mēs to saucam par tiamīnu. Tas ir neaizvietojams, tātad to nevar sintēzēt, un tas ir jāuzņem ar uzturu. Skan gandrīz biedējoši, ka bez tā mēs neizdzīvotu ilgāk par pāris dienām, vislabākajā gadījumā – nedēļām. Tas ir tāpēc, ka organisms nespēj to uzkrāt ilgākam laikam, un ir nepieciešams nodrošināt tā regulāru uzņemšanu, jo tas ir neaizstājams organisma pareizai darbībai. Turpretim tā pietiekams daudzums palīdz uzlabot koncentrēšanās spējas un atmiņu.