Jods ir mikroelements, kam ir interesanta loma veselībā, ko mēs saistām ar vairogdziedzeri. Tas dabīgi sastopams jūras vidē, un viens no bagātīgākajiem dabiskajiem joda avotiem ir jūras aļģe „Kelp”, kas pazīstama arī kā „burbuļainā aļģe, norvēģu Laminaria”, kas jau gadsimtiem tiek izmantota gan tradicionālajā medicīnā, gan kulinārijā. Kelp spēj uzņemt lielu joda daudzumu tieši no okeāna. Organismam jods ir nepieciešams vairogdziedzera hormonu veidošanai; bez tiem nekas daudz vairāk nebūtu iespējams... mūsu vielmaiņa nedarbotos pareizi, mums būtu maz enerģijas un mūsu prāts būtu apātisks.

Joda vēsture sākās 1811. gadā, kad to atklāja ķīmiķis Bernards Kurtois, kurš strādāja pie šaujampulvera ražošanas. Tīrot pelnus no jūras aļģēm, viņš pamanīja, ka reakcijā ar sērskābi atbrīvojas violeti tvaiki, un tā radās jauns ķīmiskais elements – jods! (no vārda ioeides = violets). Tā nozīme veselībai tika atklāta, kad ārsti pamanīja, ka piekrastes iedzīvotājiem, kuri uzturā lietoja jūras aļģes un zivis, nebija problēmu ar vairogdziedzeri. Šis atklājums 20. gadsimtā noveda pie lēmuma pievienot jodu pārtikas sālim, tādējādi gandrīz pilnībā novēršot problēmas ar vairogdziedzera slimībām (vairogdziedzera palielināšanās) un garīgās attīstības traucējumu sastopamību. Interesanti, ka 19. gadsimtā jods tika uzskatīts par luksusa preci un bija dārgāks par zeltu. Pakāpeniski tas kļuva pieejamāks, un joda šķīdums spirtā bija katras pirmās palīdzības aptieciņas pamatelements. Stabilais jods (kālija jodīds) tika izmantots kā profilakses līdzeklis pret radioaktīvo jodu, un joda tabletes kalpoja kā glābšanas līdzeklis kodolkatastrofu gadījumos (Černobiļa, Fukušima).
Kā jods – brūnaļģes – labvēlīgi ietekmē mūsu veselību?

Tā kā tas atbalsta vairogdziedzera darbību. Brūnaļģes ir bagātas ar jodu, kam ir svarīga loma vairogdziedzera funkcijas samazināšanās (hipotireozes) profilaksē, kas var izraisīt nogurumu, svara pieaugumu vai koncentrēšanās grūtības. Optimāla vairogdziedzera darbība ir nepieciešama veselīgam vielmaiņas procesam, jo jods veicina vairogdziedzera hormonu tiroksīna un trijodtironīna veidošanos. Šie hormoni ne tikai regulē vielmaiņu, bet arī ietekmē ķermeņa temperatūru un enerģētisko līdzsvaru. Tas ievērojami uzlabo smadzeņu funkcijas – joda trūkums grūtniecības laikā un bērnībā var izraisīt smadzeņu attīstības aizkavēšanos. Ir pierādīts, ka bērniem, kuru mātes saņem pietiekamu joda devu, ir augstāks IQ un labākas mācīšanās spējas. Jods no brūnaļģēm palīdz organismam (detoksificēties) atbrīvoties no smagajiem metāliem un toksīniem, piemēram, dzīvsudraba un svina. Daudzas dabiskās detoksikācijas programmas ietver brūnaļģu lietošanu tieši to spēju dēļ saistīt toksīnus. Pietiekams joda daudzums nodrošina šūnu reģenerāciju, tādējādi veicinot labāku ādas izskatu un samazinot matu izkrišanu, kā arī nagu lūšanu. Tas stiprina imūnsistēmu — papildus jodam brūnaļģes satur arī antioksidantus, vitamīnus (A, C, E, K un B) un minerālvielas (kalciju, magniju, kāliju, dzelzi un cinku), kas aizsargā šūnas no bojājumiem un atbalsta organisma aizsardzības spējas. Tajā ir arī minerālviela, ko sauc par vanādu, kas var palīdzēt cilvēkiem ar diabētu.
Tas palīdz uzturēt sirds un asinsvadu veselību un (ar alginātu palīdzību) samazināt tauku uzsūkšanos zarnās. Zinātnieki ir pētījuši arī fukoksantīnu – vielu, kas ir efektīva svara zaudēšanā un ievērojami palīdz regulēt ķermeņa svaru. Tas pat uztur kaulu stiprību, pateicoties K vitamīnam un fukoidānam. Brūnaļģes ir vidēji bagātas ar dzelzi, kas ir nepieciešama dzelzs deficīta (anēmijas) novēršanai. Tām ir augsts antioksidantu saturs, tostarp karotinoīdi un flavonoīdi, kas palīdz cīnīties pret slimības un stresu izraisošajiem brīvajiem radikāļiem. Visbeidzot, pētījumu rezultāti liecina, ka šīs jūras aļģes var palīdzēt palēnināt daudzu vēža veidu izplatību – resnās zarnas, krūšu, plaušu un prostatas vēzi. Tieši joda deficīts var izpausties kā nogurums, svara pieaugums vai koncentrēšanās spēju pasliktināšanās.
Dabiskais jods, kas iegūts no brūnaļģēm (Kelp), Dr. Lucullus, ir neaizstājams organisma pareizai darbībai. Tā regulāra lietošana var palīdzēt novērst problēmas ar vairogdziedzeri, uzlabot kognitīvās spējas un stiprināt imunitāti. Stāsts par joda atklāšanu un izmantošanu parāda, cik svarīga ir saikne starp zinātni un tradicionālajām zināšanām.