5 vitamīni, kurus rudenim sākoties vajadzētu iekļaut savā ikdienas režīmā. Vai arī jūs tos lietojat?

Enerģija

Rīti kļūst aukstāki, dienas neizbēgami kļūst īsākas, un rīta migla mums atgādina, ka vasara ir galīgi nodevusi stafeti rudenim. Tomēr līdz ar biezajiem džemperiem un tasi karstas tējas pienāk arī laiks, kad mūsu organisms tiek pakļauts izturības pārbaudījumam. Aukstāks laiks, pārpildītas telpas un dabiskās saules trūkums rada ideālus apstākļus gan sezonas nogurumam, gan nevēlamiem mikrobiem.

Tomēr nav jāgaida, kamēr jūs pārsteigs pirmās kakla kairinājuma pazīmes. Pielāgojot ikdienas rutīnu un izvēloties mērķtiecīgu uzturu, jūs varat nodrošināt organismam tieši to, kas tam nepieciešams, lai tiktu galā ar rudeni.

Pieci, kas noteikti nedrīkst trūkt

Dažus vitamīnus organisms vasarā spēj sintezēt pats, bet citus stresa un aukstuma ietekmē tas patērē ātrāk. Šeit ir galvenie vitamīni turpmākajiem mēnešiem:

D3 vitamīns: rudens profilakses karalis. Samazinoties saules staru daudzumam, mūsu āda zaudē spēju to sintezēt dabiskā ceļā. Tas ir nepieciešams imūnsistēmai un garīgajai labsajūtai. Tā kā tas ir taukos šķīstošs, vislabāko iedarbību tas nodrošina, ja to lieto kopā ar ēdienu (ideāli sinerģiskā kombinācijā ar D2 vitamīnu). C vitamīns: uzticams antioksidants, kas samazina nogurumu un aizsargā šūnas pret oksidatīvo stresu. Ja izvēlaties uztura bagātinātājus, lipozomālā forma nodrošina uzsūkšanos, neapgrūtinot kuņģi. B-komplekss (īpaši B6, B9 un B12): Īsākas dienas un mazāk gaismas bieži rada nogurumu. B vitamīni uztur stabilu enerģijas vielmaiņu, modrību un atbalsta nervu sistēmas pareizu darbību. A vitamīns (vai beta-karotīns): Veselīgas elpceļu gļotādas veido pirmo barjeru pret patogēniem. A vitamīns nodrošina to integritāti un izturību pret izžūšanu aukstā gaisā. E vitamīns: Aizsargā imūno šūnu šūnu sienas un saglabā ādas elastību pat vētrainā un nelabvēlīgā laikā.

Kā vēl varat atbalstīt savu organismu?

Vitamīni veido stingru pamatu, taču, lai pilnībā izpaustu savu iedarbību, tiem nepieciešami uzticami partneri no minerālvielu un citu dabisko ekstraktu vidus:

Cinks pretvīrusu aizsardzībai: Cinks tieši kavē vīrusu vairošanos šūnās un paātrina audu reģenerāciju. Lieliska izvēle ir helātu forma (bisglicināts), kas ir viegli uzsūcas.Magnijs iekšējai mieram: palīdz tikt galā ar rudens spriedzi, atslābina muskuļus un nodrošina dziļu, reģenerējošu miegu, jo tieši miega laikā imūnsistēma strādā pilnā jaudā.Omega-3 taukskābes: Veselīgie tauki no zivju eļļas vai aļģēm nomierina slēptos iekaisumus organismā un veicina koncentrēšanās spējas.Medicīniskās sēnes un beta-glikāni: Austeru sēņu vai Reishi sēņu ekstrakti uztur balto asins šūnu modrību, nepārāk stimulējot imūnsistēmu.Probiotikas no virtuves: Līdz pat 70 % imūnsistēmas atrodas zarnās. Sezonāli fermentēti dārzeņi, piemēram, skābēti kāposti vai kimči, veido dabisku aizsargbarjeru jūsu gremošanas sistēmā.

Spēcīga imunitāte nav nejaušības jautājums, bet gan apzinātu lēmumu rezultāts, kurus pieņemat katru dienu. Sagatavojiet savu organismu aukstajam laikam jau laicīgi un neļaujiet, lai pirmās aukstās dienas jūs izsist no ierindas.

Iepazīstieties ar mūsu augstas kvalitātes, viegli uzsūcamo rudens vitamīnu un minerālvielu klāstu. Izvēlieties tīru sastāvu bez liekām piedevām un pavadiet šo rudeni pilnā spēkā un ar smaidu.

Kopīgojiet rakstu ar saviem paziņām

• 3 min. lasīšana

Līdzīgi raksti

Enerģija

Pirmais no vitamīniem – B1

Varbūt tas ir izdegums... tas ir mūsdienīgs apraksts par stāvokli, kad jūtamies citādi. Kad kafija, ko mēs tik ļoti mīlējām, vairs nedarbojas un pēcpusdienā mūs pārņem nepanesams nogurums, kad vakarā mums vairs nav spēka ne uz ko – ne uz sportu, ne uz draugiem. Un jau vispār ne uz nākamo darba dienu. Uztura speciāliste, izvērtējot mūsu ēdienkarti, šo stāvokli raksturotu šādi: „Tev ir tiamīna (B1) trūkums, kas ir nepieciešams nervu sistēmas pareizai darbībai un pārtikas pārvēršanai enerģijā. Tavs uzturs ir pilns ar apstrādātiem ogļhidrātiem, bet tajā gandrīz nav B1. Un, ja organismā trūkst tiamīna, tu vari just nogurumu, aizmāršību, aizkaitināmību un pat trauksmi. Un kofeīns? Tas organismā esošo tiamīnu izsūc vēl vairāk!“ Mums noteikti nebūtu ienācis prātā, ka šo stāvokli var izraisīt „banāla lieta“. Galu galā daudzi no mums nepievēršam uzmanību tiamīnam – atzīstu, ka tā bija arī manā gadījumā. Šo pirmo no 1912. gadā atklātajiem vitamīniem poļu bioķīmiķis Funk nosauca par „vita“ (dzīvei nepieciešams) un „amīnu“ (vielas, kas satur slāpekli). Kopš tā laika tam ir bijuši vairāki nosaukumi, piemēram, aneurīns, un jau 25 gadus mēs to saucam par tiamīnu. Tas ir neaizvietojams, tātad to nevar sintēzēt, un tas ir jāuzņem ar uzturu. Skan gandrīz biedējoši, ka bez tā mēs neizdzīvotu ilgāk par pāris dienām, vislabākajā gadījumā – nedēļām. Tas ir tāpēc, ka organisms nespēj to uzkrāt ilgākam laikam, un ir nepieciešams nodrošināt tā regulāru uzņemšanu, jo tas ir neaizstājams organisma pareizai darbībai. Turpretim tā pietiekams daudzums palīdz uzlabot koncentrēšanās spējas un atmiņu. 

Enerģija

Labāka koncentrēšanās spēja un labāka atmiņa? Izvēlieties B12 vitamīnu!

B12 vitamīns ir (ķīmiskā ziņā) viskomplicētākais vitamīns; tas satur kobaltu, kas ir būtisks tā darbībai. Tas, kas pazīstams arī kā cianokobalamīns, ir nepieciešams organisma pareizai darbībai, un mūsu ķermenim tas ir vajadzīgs katru dienu. Lai gan mums tas nepieciešams tikai nelielos daudzumos, tā nozīme sarkano asins šūnu veidošanā un vielmaiņā ir milzīga. Dažādi pētījumi liecina, ka tas labvēlīgi ietekmē mūsu garastāvokli, atmiņu un veicina smadzeņu darbību. B12 vitamīns ir nepieciešams, lai uzturētu nervu sistēmas pareizu darbību, kā arī olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku vielmaiņu. Atšķirībā no citiem vitamīniem B12 dabā tiek sintezēts tikai ar dzīvnieku gremošanas sistēmā esošo baktēriju palīdzību. Tāpēc mēs to iegūstam galvenokārt no dzīvnieku izcelsmes produktiem, piemēram, gaļas un piena produktiem. Tā īpašā nozīme slēpjas arī spējā uzkrāties aknās uz ilgu laiku, taču tā trūkums apdraud ne tikai vegānus un vecākus cilvēkus. B12 trūkums neizpaužas uzreiz (tas parādās tikai pēc 1 gada). Nogurums ir pirmais šī vitamīna deficīta simptoms. Hronisks nogurums, atmiņas problēmas, tirpšana ekstremitātēs vai depresija var būt neuzkrītoši brīdinājuma signāli. Tā kā B12 vitamīns ir būtisks mielīna — nervu šķiedru aizsargapvalka — veidošanai, tā trūkums var izraisīt neiroloģiskas problēmas, piemēram, nejutīgumu un līdzsvara traucējumus. Ja šo deficītu neārstē, tas var izraisīt nopietnus neiroloģiskus traucējumus un anēmiju; turklāt deficīts izpaužas arī kā dažādas hematoloģiskas un psihiatriskas pazīmes (tostarp apmulsumu un dezorientāciju, atrofiju, garastāvokļa un uzvedības izmaiņas, psihozes un kognitīvās problēmas, koncentrēšanās spēju zudumu, bezmiegu un inkontinenci). Agrāk perniciozā anēmija (asins trūkums) bija neārstējama. 1926. gadā divi ārsti atklāja, ka neapstrādātas aknas lietošana uzturā spēj mazināt šos simptomus — nogurumu, atmiņas zudumu un nervu bojājumus. Divus gadu desmitus vēlāk izdevās izdalīt vielu, kas bija atbildīga par šo iedarbību, un tā bija B12 vitamīns.

B-complex Vitamin

180 mg | 130

18,90 € 18,90 €

Účinky

Increases energy production and combats fatigueSupports cognitive health and mental claritySupports cardiovascular healthImproves the health of skin, hair, and nailsRelieves physical and emotional stressFacilitates detoxification and supports liver function

Enerģija

Ļaujieties izstarot gaismu kopā ar B2

„Dzeltenā dzirkstele”, kas dod enerģiju mūsu organismam, ir B2 vitamīns – riboflavīns (no lat. flavus „dzeltens”), kas pirmo reizi tika izdalīts no piena un sākotnēji nosaukts par laktoflavīnu. Zinātnieki apzinājās tā izcilību, pateicoties tam, ka ultravioleto staru ietekmē tas dabiski fluorescē, kas palīdzēja labāk izprast tā izplatību dabā. Taču ne tikai tā noslēpumainā gaisma piesaistīja zinātnieku uzmanību. Tajā slēpjas spēja pārvērst pārtiku dzīves spēkā. Riboflavīns, jeb B2 vitamīns, nav tikai skaista fluorescējoša molekula, bet ir svarīgs šūnu vielmaiņā.